FOLLOW ME :)

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
  • Instagram - Black Circle

Copyright 2019 BAIBA BENDIKA.

  • Admin

7 treniņu mēneši!

Vairs tikai 10 dienas līdz pirmajam Pasaules kausa startam!

Prieks un gandarījums, ka 7 sagatavošanās mēneši ir praktiski noslēgušies un laiks svētkiem!

Jā, lai arī sacensības nekad nav vieglas, bet tie man ir svētki!


Gatavošanās.

Šogad visvairāk kā jebkad no Jums esmu saņēmusi ziņas, kas saka: "Izskatās, ka Jūs šogad traki daudz trenējaties!"

Te gribētos teikt: gan jā, gan nē! Te savu faktoru laikam spēlē sociālo tīklu attīstība, jo treniņu stundu ziņā ir līdzīgi kā gatavojoties Olimpiskajai sezonai, kas nebūt nebija mazāk "traka" vasara, bet kilometri gan šogad savākti nedaudz vairāk, kas ir solis uz priekšu kvalitātes virzienā.

Kas jāuzlabo?

Šis gads pavisam noteikti ir bijis savādāks, jau atkal nebaidoties izmēģināt jaunas lietas un cenšoties atrast jaunus veidus kā sevi pilnveidot un maksimāli novērst vājās vietas.

Man vienmēr ir paticis analizēt savu treniņu darbu, taisot gan ikgadējās mēnešu/gadu salīdzinājuma diagrammas, gan piefiksējot sezonas plusus un mīnusus.

Tā mēs pavasarī nonācām pie secinājuma, ka man ir jāuzlabo kāju eksplozivitāte un ātrums trases līdzenajās daļās. Sekojot līdzi, ko dara gan konkurenti, gan sportisti no citiem sporta veidiem, bija skaidra aptuvenā vīzija, kā mēs to gribam izdarīt. Tajā pašā laikā saprotot, ka paši mēs visā nevaram būt pietiekami gudri un ir jāmeklē kāds palīgs!

Šeit veiksmīgā kārtā tieši to, ko meklējām, atradām pie Māra Urtāna! Paldies viņam, ka piekrita mums palīdzēt!

Jūs teiksiet, kas lodes grūšanai kopīgs ar biatlonu?! Ticiet man, mūsdienu sports vairs nebūt neaprobežojas ar "pliku" slēpošanu un šaušanu, tieši koordinācija un vispusējo spēju attīstība ir tas, kas visvairāk pietrūkst mūsu jauniešiem!

Līdz ar to, liela daļa manas vasaras aizņēma mācoties jaunas lietas. Kur sākums arī man bija diez gan traks un smieklīgs! Bet mēs ticam, ka tas bija īstais ceļš, kuru iet, lai arī šogad liels procents laika aizgāja apgūstot tehniskās nianses un cenšoties muskuļiem saprast, ko no viņiem prasa. Neskaitāmus rītus nezinot, kā izkāpt no gultas un nokāpt pa trepēm vai dusmojoties par to, ka tev ir slikti no tā, cik ļoti sliktā stāvoklī ir tavi muskuļi. Bet es nekad neesmu baidījusies no grūtībām un mēs pavisam noteikti šo turpināsim arī nākamgad, jo lai arī 7 mēneši ir garš laiks, ne vienmēr visu var paspēt vienā gadā.

Pavasaris.

Šogad, šķiet, visveiksmīgāk, salīdzinājumā ar citiem gadiem, sanāca "atpūtas periods", uzreiz nākamajā dienā pēc Latvijas čempionāta aizlidojot un Lieldienas sagaidot Ēģiptē! Pēc garās Olimpiskās sezonas, patiešām bija sakrājies nogurums un bija īstais laiks atslēgties no sniega un sacensībām, un beidzot izbaudīt sauli un siltumu. Bet arī tur pirms ikdienas zvilnēšanas saulē un zivtiņu vērošanas okeānā, neiztiekot bez ikrīta krosiņa! Kur starpcitu jau pirmajā dienā paspēju noķert „asfalta slimību”, aizskatoties ainavu un nokrītot no trotuāra.

No +30 atpakaļ ziemā.

Pēc 12 dienu saules enerģijas ar pavisam jaunu spēku, enerģiju un prieku atkal ieraugot sniegu, tika aizvadīta vēlviena nometne uz sniega jeb veikta tā sauktā "atslēpošanās" Norvēģijā un pie reizes papildināts slēpju "parks" jaunajai sezonai. Neskaitāmu kilometru garas „tūristu” trases, lieliska pavasara saulīte un nometne liekas kā vēlviena atpūta!

Pēc Norvēģijas sekoja vēl 2 nedēļas vieglā režīmā un pēc tam atsākot trenēties, bija patīkama sajūta, ka esi atpūties, bet tajā pašā laikā vēljoprojām jūties pietiekami stiprs un labā kondīcijā!

Kalni.

Ja darbs ar lecieniem un sprintiem šogad bija kas jauns, tad ir lietas, kuras palika nemainīgas un kurām mēs ticam jau vairākus gadus! Mēs ticam garām un kārtīgām nometnēm. Jā, tas nav viegli būt mēnesi prom no mājām, bet kalnu efekts prasa savu laiku un iepazīstot sevi, tās manā gadījumā pavisam noteikti ir 3-4 nedēļas. Caur kļūdām un pieredzi, mēs esam iemācījušies sadzīvot ar nometnēm 2760 m augstumā, jo lai kā tu trenētos, nekas tevi nedzīs uz priekšu kā kopējais skābekļa daudzums tavās asīnīs, jā, tikpat vienkārši kā 2+2!

Līdz ar to kopējais nometņu plāns ir līdzīgs jau 3. sezonu, aizvadot nometnes gan Itālijā, gan Bulgārijā, mainoties tikai uzsvariem un niansēm!

Sacensības.

Varbūt kāds, kas mazāk seko līdzi manām gaitām teiks, kāpēc jūs nekur nestartējat? Jā, arī tādi teksti līdz mums nonāca. Bet esot praktiski vienīgajai sieviešu biatlonistei Latvijā, man īsti nav ieguvumu piedalīties Latvijas sacensībās, lai gan es ar prieku vienmēr "atrādos" mūsu mazajiem biatlonistiem. Lai tiktu pie vajadzīgās "sacensību garšas" šogad tāpat kā iepriekšējā gadā tika startēts Norvēģijā- Blink festivālā un vasaras Pasaules čempionātā, kur abos, lai gan ne 100% veiksmīgi, bet pavisam noteikti varēja redzēt labas iezīmes un progresu!

Tāpat šogad sanāca uzstartēt arī Čehijas un Austrijas čempionātā, līdz ar to, par sacensību daudzumu priekš vasaras perioda pavisam noteikti nevarētu sūdzēties!

Pirmais sniegs.

Lai arī es jau pāris reizes sniegu paspēju izbaudīt uz kalnu ledājiem, šogad, šķiet, gandrīz visi izbaudīja kārtīgu rudeni ar miglu un lietu iesākot "pirmā sniega" nometnes, tā arī īsti nekur neatrodot ideālus ziemas apstākļus oktobtra beigās un novembra sākumā! Jā, arī mūs šogad pievīla, citus gadus ziemīgā Norvēģija. Bet skatoties no pozitīvās puses, gandrīz visi būs gatavi "mīkstai", slapjai un neslīdīgai trasei.

Rezumē.

Tagad, 10 dienas pirms sezonas sākuma, beidzot tiekot pie kārtīgas ziemas, nepierasti aukstām gaisa temperatūrām Itālijas kalnos un atskatoties uz garajiem 7 treniņu mēnešiem, kas nebūt nav bijuši viegli, cīnoties gan ar mikrotraumām, gan sāpošiem muskuļiem un grūtiem treņiņiem, man pavisam noteikti nav sev, ko pārmest un es ticu, ka mēs ejam pareizo ceļu, kas nebūt nenozīmē visu darīt tikai ideāli, bet arī mācīties no kļūdām un nebaidīties izdarīt par daudz vai savādāk!

Paldies, ka esat ar mani! Ar pilnu atvedi trasē jau pēc 10 dienām! Latvieši ir spēks!