FOLLOW ME :)

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
  • Instagram - Black Circle

Copyright 2019 BAIBA BENDIKA.

  • Admin

Polārais virpulis Kenmorā pret pavasari Soltleikā

Pirmo reizi ieraugot šīs sezonas kalendāru, man uzreiz lielākais prieks bija par gaidāmajiem Ziemeļamerikas posmiem. Pirmkārt, jau pateicoties pozitīvajām atmiņām no 2016. gada un iespējas vēlreiz atgriezties Kenmoras trasē. Bonusā kā mana mīļākā rīta kafijas krūze kļuva Soltleiksitijas olimpisko spēļu krūzīte. Zinot, ka jau vairākas sezonas man vislabākā fiziskā forma ir tieši februārī, es jau pirms sezonas ar nepacietību gaidīju tieši šos divus posmus.

Bet.. Sīkāk par visu realitātē. Vēl esot Eiropā, mēs laika prognozēs redzējām, ka Kanmoru pārņems pamatīgs aukstums, līdz pat -30 grādiem, īsti neiesilstot arī dienas laikā. Uz turieni mēs devāmies uzreiz pēc Antholcas posma, lai ātrāk pierastu 8 stundu laika starpībai un būtu „dzīvāki” uz startu. Pirmajās dienās paspējam vēl patrenēties salīdzinoši siltos laika apstākļos, bet tuvojoties startiem palika arvien aukstāks. Rūpējoties par sportistu veselību tika atcelti arī treniņi, rekomendējot sportistus trenēties tuvākajos fitnesa centros.

Aizvadot dažus alternatīvus treniņus un siltāk saģērbjoties, sagatavošanās gaidāmajam startam aizritēja labi. Tā kā arī sacensību dienās tika gaidīts salīdzinoši liels aukstums, tika pieņemts lēmums aizvadīt īso individuālo distanci, kas nozīmēja, ka 15 km vietā būs jāveic 12,5 km un soda laiks tiek samazināts no 1 min un 45 sek par katru neaizvērto mērķi.

Starts. Iesildoties jutos ļoti labi un man patiešām patīk Kanmoras trase un es šo varu saukt par savu mīļāko. Arī laiks mūs lutināja, un saule gaisu iesildīja līdz komfortabliem -10 grādiem. Dodoties trasē jutos ļoti labi un pašai patika kā esmu iesākusi startu, diemžēl šautuvē ir nedaudz vājāks vējš kā piešaudē un viens mērķis paliek neaizvērts. Arī stāvus seko viens sods, lai arī šaušana liekas laba un stabila, tālāk guļus neaizveras vēl viens gabarīts un diemžēl arī pēdējā šaušanā pievienoju savu 4 sodu, katrā šautuvē neaizverot pa vienam mērķim, kas pie salīdzinoši labiem laika apstākļiem noteikti ir par daudz. Lai vai kā, distancē beidzot ir sajūtas, kādas tās bija sezonas sākumā un beigās izdodas uzrādīt 26. slēpošanas laiku, kas ir labākais šosezon. Diemžēl 4 sodi liedz finiša protokolā ierindoties augstāk par 39. pozīciju.

Arī nākamās dienas valda pamatīgs aukstums un tiek veiktas dažādas izmaiņas sacensību kalendārā, lai aizvadītu pēc iespējas vairāk startu. Plānotais masu starts tiek nomainīts uz sprintu, lai sportistiem īsāku laiku būtu jāpavada aukstumā. Diemžēl laiks nepiekāpjas un pirms vīriešu sprinta termometrs rāda -29 grādus, un līdz ar to tiek atcelts arī vēlāk gaidāmais sieviešu sprints, par ko es biju ļoti vīlusies, jo pa dienu laiks iesila un es patiešām gribēju vēlreiz nostartēt Kanmoras trasē.

Tālāk posms Soldier Hollow, kas bija Olimpiskā trase Soltleiksitijas ziemas olimpiskajās spēlēs un ir ne tikai jauna trase lielākajai daļai biatlonistu, bet arī augstākā trase, kur šobrīd tiek organizēti Pasaules kausi, vidēji 1700 m v.j.l. Pretēji Kanmorai, Amerika mūs sagaida ar pavisam siltu laiku, pirms sacensību dienas neiztiekot arī bez slapja sniega un lietus. Ne tikai augstums, bet arī trases reljefs ir stipri grūtāks kā Kanmorā, kas prognozē salīdzinoši lielas atstarpes distances laikos.

Uz sprintu laiks patiešām ir ļoti silts un trase ir palikusi ievērojama lēnāka, kā tas bija pirmajās dienās. Laiks ir apmācies, bet nokrišņus nesola un arī šautuvē ir tikai neliels vējš, tāpēc piešaujos ļoti ātri un esmu gatava startam. Cenšos iesākt piesardzīgi, lai uzreiz nepārietu pāri limitiem un pirmā kalna galā esmu vienādos laikos ar 9 iepriekš startējušajām sportistēm. Tālāk jau braucu nedaudz drošāk, šaut cenšos salīdzinoši prātīgi un šķiet uz vienu šāvienu nedaudz pārcenšos un nākas doties soda aplī, pēc kura arī saprotu, ka iesāktais temps nav bijis pietiekami labs, jo tā brīža līderei Kuzminai, zaudēju jau vairāk nekā minūti. Trasē cenšos braukt tehniski, bet diemžēl otro reizi šosezon problēmas sagādā siltais laiks un nobraucienos sanāk pazaudēt ļoti daudz sekundes. Cīnoties ar grūtajiem apstākļiem stāvus tieku pie vēl diviem soda apļiem, kas sagrauj cerības uz tikšanu iedzīšanā. Finišā 66. vieta un arī otrs posms beidzas ne tuvu tā kā es to biju cerējusi pirms sezonas.

Sezona nepiedodami iet uz otru pusi un iespējas paliek arvien mazāk. Ne vienmēr viss notiek tā, kā tu to iztēlojies un esi ieplānojis, bet visvairāk žēl, ka pēdējā laikā pieviļ tieši šaušana. Es patiešām ceru, ka man izdosies tikt skaidrībā, kas ir šobrīd trūkstošā „detaļa”, lai realizētu savu potenciālu un būtu „laba biatloniste”. Pavisam ne vienkārša sezonas otra puse, bet viss vēl nav galā, turpinām strādāt un tiekamies nākamajos startos!


Baiba

85 views