• Admin

Punkts.

Pirmais plāns pēc Oberhofas iedzīšanas bija Rupoldingas sprintu nestartēt, jo organisms galīgi nereaģēja tā kā gribētos.. Bet reizēm pirmajām negatīvajām emocijām ir jādod laiks „nosēsties”. Lai vai kā, pēc Oberhofas tāpat bija plāns doties uz Antholcu, lai pietiekami ilgu laiku būtu kalnos.

Aizvadot pirmās treniņdienas pēc Oberhofas startiem, izlēmām, ka tomēr braukšu startēt Rupoldingas sprintu. Šoreiz ne tajā vieglākajā režīmā, uz startu dodoties pa taisno no Antholcas, kas ir 3,5-4h brauciens mašīnā un tikpat vēl pēc starta atpakaļ. Jā, noteikti ne variants, kas palīdzētu startam, bet šīm papildus dienām kalnos vajadzētu dot plusu gan pašā Antholcas posmā, gan vēlāk gaidāmajos Ziemeļamerikas posmos, kuri abi arī notiks kalnos.

Rupoldinga sagaidīja ar ļoti labiem laika apstākļiem, un lai arī visu rītu biju pavadījusi mašīnā, iesildoties nogurumu nejutu un pirms starta bija arī patīkams iekšējais miers. Vienīgo uztraukumu sagādāja kājas, jūtot, ka muskuļi vēl joprojām nav atjaunojušies..

Sākums ne labs, ne slikts, līdz pirmajai šautuvei labākajai zaudējot nedaudz zem 30 sek, diemžēl uz vienu no šāvieniem guļus nedaudz kustība ar roku un nākas doties soda aplī. Pēc šautuves saņemu informāciju, ka labākajai zaudēju ap minūti, par ko neesmu priecīga, jo tomēr arī ar vienu soda apli gribējās zaudēt mazāk. Aplī īsti nav aiz kā „iesēsties”, bet no treneru atbalsta bļāvieniem dzirdu, ka aizmugurē brauc labas sportistes, līdz ar to cenšos viņas nepielaist sev tuvāk. Stāvus šaušana šoreiz pēc sajūtām ļoti stabila un atpakaļ trasē atgriežos neiebraucot soda aplī. Tālāk viss jau nedaudz uz „izdzīvošanu”, cenšoties noturēt pēc iespējas augstāku tempu, jo spēks daudz vairs nav palicis.

Gala rezultātā pēdējā aplī izdodas pacelties 8 pozīcijas un „aizķert” pēdējo pasaules kausa punktu. Iespējams citā situācijā es nebūtu apmierināta ar vienu sodu ieņemt 40. vietu, bet šoreiz es pati apzinājos, ka organisms vēl joprojām nav atguvis vieglumu un kā vēlāk masāžā pierādījās, manas kājas patiešām bija savākušas stipri par daudz slodzes pēc Ziemassvētkiem, apvienojumā ar pārbraucieniem un Oberhofas kausiem un sen nebija bijušas tik „sliktā stāvoklī”. Bet kopumā fiziskā kondīcija nav slikta un beidzot izdevās tikt arī pie labāka pulsa: vidējais 176, maksimālais 191. Līdz ar to atliek tikai iedot kājām un organismam nelielu atpūtu un cerams Atholcā izdosies uzrādīt labāko distances ātrumu šosezon!

P.S. Bija ļoti patīkami trasē redzēt lielu Latvijas karogu!


Uz jaunām virsotnēm,

Baiba

276 views

FOLLOW ME :)

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
  • Instagram - Black Circle

Copyright 2019 BAIBA BENDIKA.