• Admin

Viens starts Antholcā


6. Pasaules kausa posms Antholcā= KLASIKA! Neatņemama vērtība biatlona pasaulē, kas kalnu ieskauta gandrīz vienmēr sagaida ar saulainu laiku, daudz sniega un perfektām trasēm! Šķiet nav gandrīz neviena biatlonista, kas šo trasi nesauktu par vienu no mīļākajām.

Arī man vienmēr ir prieks šeit atgriezties! Cerības uz šo posmu bija salīdzinoši augstas, ņemot vērā, ka biju jau paspējusi pierast pie augstkalnes, gan pagājušā gada veiksmīgajiem startiem un sajūtām, ka palēnām sāku „atdzīvoties”.

Sacensību diena- Sprints! Šautuvē ik pa laikam uzpūš neliels vējš, bet kopumā piešaujos ļoti ātri un tāpat kā iepriekšējās treniņdienās arī stāvus šaušana liekas stabila. Iesildoties gan 100% neizdodas uzlādēt enerģiju, lai gan laiks un atmosfēra ir lieliska, bet neko darīt, galvai reizēm ir savi plāni, un iekšēji neliels uztraukums.. Bet pirms starta viss norit pēc plāna un esmu gatava labai dienai!

Galvenā doma braucot ir censties realizēt tehnikas nianses, pie kurām pēdējā laikā strādājam. Zinu, ka neesmu iesākusi ļoti agresīvi, bet šajā trasē tas beigās var atmaksāties. Šaušana guļus ir ļoti stabila, taču viens mērķis neaizveras, par ko pašai ir nesaprašana, taču pēc tam trasē saņemu informāciju, ka tas ir bijis gabarīts. Cenšos turēt tempu un turpināt domāt pie tehnikas, taču sajūtas nav tik vieglas kā gribētos un augstkalne tomēr atstāj savu iespaidu. Stāvus šaušanai sagatavojos ātri un viss liekas stabili, diemžēl uz otro šāvienu pazūd koncentrācija un galva „aizpeld” pilnīgi citur.. Nekas, turpinu šaut ātri un stabili, bet neizdodas aizvērt arī ceturto un piekto mērķi, par ko esmu vēl lielākā šokā, jo šaušana patiešām likās stabila un parasti es pieļautās kļūdas jūtu. Skarbi, bet nākas riņķot trīs apļus, kas iztukšo gan fiziski, gan emocionāli. Trasē nākas dzirdēt skarbo patiesību: „Brauc, tas ir pēdējais starts”. Par laimi tieši blakus pagadās Kuzmina, kurai arī „iesēžos astē”, pēc sajūtām noturēties līdzi pat ir salīdzinoši viegli, taču garām neeju, jo zinu, ka sajūta „es varu braukt ātrāk” tādās situācijās ir mānīga un Kuzminas piedāvātai temps noteikti nebūs slikts. Uz pēdējo nobraucienu, gan dažus metrus pazaudēju, bet jebkurā gadījumā kārtējo reizi nostrādā viena no manām stiprajām pusēm- labs pēdējais aplis, šoreiz no 81. vietas pēc otrās šautuves līdz finišam pakāpjoties līdz 63. vietai un beigās tikai par 3 sekundēm paliekot ārpus iedzīšanas un šoreiz tiekot pie 35. laika slēpojuma ātrumā.

Pēc finiša iekšēji diez gan liels „tukšums”, apjukums par slikto šaušanu. Ja būtu jānosauc lieta, kas man nepadodas, tad viena no tām noteikti ir- sadzīvošana ar sliktu startu. Jā, es zinu, ka tā ir daļa no sporta un īpaši jau biatlonā, bet man patiešām nepatīk šādas dienas. Sliktākais šajā visā pavisam noteikti ir netikšana iedzīšanā, jo tagad nākamais starts ir tikai 7. februārī.

Stāsta pozitīvā puse- traģēdija nav notikusi un lai arī nākas piedzīvot sliktu startu, kopumā kondīcija, lai arī vēl nav ideāla, pavisam noteikti nav slikta un, ja viss notiks kā ierasts, un izdosies tik vaļā no starpribu nerva iekaisuma, pēc pavadītā laika kalnos, kondīcijai vajadzētu tikai uzlaboties. Protams, es vienmēr gribu izdarīt maksimumu un būt tikpat stipra kā līderes, bet tajā pašā laikā es apzinos, ka man varbūt nav paveicies ar tik milzīgu dabas dotu talantu, bet pateicoties smagajam darbam un treniņiem, es tikšu pie saviem „ideālajiem” startiem.


Nemainīgi, uz jaunām virsotnēm,

Baiba

0 views

FOLLOW ME :)

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
  • Instagram - Black Circle

Copyright 2019 BAIBA BENDIKA.